RSS
Video

Par skapjiem.

 
Komentēt

Posted by uz Decembris 11, 2013 in Uncategorized

 

Birkas: ,

Video

I love you

 
Komentēt

Posted by uz marts 24, 2013 in Uncategorized

 

Birkas: , ,

28.01.2013.

He, he… Iekšēji nāk smiekli katrreiz, kad saku var rakstu par to, ka dzīve patīk mani pārsteigt nesagatavotu. Surprise, surprise! Jā. Tiesa gan smiekli nāk tad, kad ir atelpas brīdis. Pēdējās nedēļas, bet, ja godīgi, pēdējie trīs gadi ir bijuši tādi īpatnēji. Es nevaru teikt, ka ir nepatīkami, slikti vai vēl kā citādi negatīvi, bet kaut kas īsti neštimmējas. Šķiet, ka zini, kas varētu palīdzēt atgūt iekšējo jampampiņa sajūtu, kura bija kļuvusi par tādu pavisam pierastu lietu, bet sanāk tā, ka nesanāk. Mājās esmu no pagājušā gada jūlija. Jāteic, ka vasarā gan bija daudz izdevies, taču rudens/ziema iestājās ne tikai aiz loga. Atkal. Nevaru teikt, ka ir slikti, viss pa lielam ir kārtībā, bet ir bet. Šo sajūtu varētu salīdzināt ar to situāciju, kad brauc pa ierasto ceļu un kaut kurā brīdī attopies, ka tur ir uzlikts “ķieģelis”. Ko nu, tālāk taču ir jābrauc, tāpēc ej, nu, un meklē citas šķērsieliņas. Šajā gadījumā, navigācija ir mana iekšējā pasaule. Šobrīd (he, ‘brīdis’ ir visai izstiepts jēdziens) saprotu, ka ir jātiek galā pašai ar sevi. Nav ne jausmas, kur ir ieviesusies problēma, bet nevar jau sēdēt un gaidīt, kamēr kāds savedīs visu kārtībā manā vietā.

Vispār, sākotnēji, gribējās paprātuļot par to, kas pēdējā laikā ir nodarbinājis manu prātu.  Tā kā tagad dzīvojos pa Latgales mājām, sanāk visai daudz laika pavadīt ar tēti. Jāteic, ka jau no bērna kājas mums ir bijis tāds visai interesants (labā nozīmē) kontakts. Viņš man uzticas. Lai arī biju ilgi gaidītā vienīgā meita, jau tajā laikā mani uztrauca vienlīdzības un cilvēktiesību jautājumi, cik jau nu tādā vecumā tas ir iespējams. Pēc radinieku nostāstiem uzzināju, ka esmu aizstāvējusi savus vienaudžus, kad radinieki tos audzināja nedaudz paaugstinātos toņos un biju pilnīgā neizpratnē, kāpēc vasarā brāļi un brālēni drīkst staigāt bez t-krekliem, bet es nē, kā arī daudzi citi jautājumi iz sērijas “Kāpēc puikas drīkst, tikai tāpēc, ka viņi ir puikas?”. Tētis pieturējās tā viedokļa, ka cilvēkam pašam jāiet savs ceļš un jāmācās. Gribi trenēties futbolu? Ej. Karatē? Ej. Skauti? Droši! Pateicoties šai nostājai esmu izmēģinājusi lielāko daļu brīvā laika pavadīšanas iespēju. Viņš arī bijis tas, kas ir aizstāvējis mani mātes priekšā, kad izdarīju kaut ko, viņasprāt, nepareizu vai muļķīgu. Tā nu ir sanācis, ka mamma ir tā impulsīvā, ekspresīvā, bet tētis – mieramika. Dzīves laikā ir arī daudz nācies dzirdēt tādus tekstus kā :”Ты что, пацан, что ли?” (tulk.-“Tu esi čalis, vai?”) un līdzīgus, attiecībā uz manām nodarbēm, vaļaspriekiem, apģērbu, uzvedību vai vēl ko citu. Uz ko es iemācījos atbildēt ar vienkāršu – galvenais, lai labs cilvēks. Arī pavisam nesen mums ir bijusi saruna par šo un to, kur šis teksts pavīdēja. Kādā citā sarunā par reliģijām tēvs stāstīja, ka viņam bijis nesaprotams, kādēļ, kad mani kristīja pareizticīgo baznīcā, puisīti altārī ienesa, bet mani nē (piezīme – šīs konfesijas baznīcās sievietes ieiet altārī nedrīkst). No mūsu sarunām interesanti šķiet daudzi izteikumi, kas vēl ilgi paliek prātā, kā piemēram:”Ja Tu jūti, ka tas ir Tavs, ka tas ir jādara, tad dari tā. Tikai Tu zini, kas ir pareizi Tev.” Diezgan daudz arī runājam par latvisko dzīvesziņu, dievturību, saistību ar indiešu vēdām. Latviskais man ir ļoti tuvs, taču katrreiz mani nomāc jautājums par to, kā šī daļa manis spēj sadzīvot ar to, ka mans dzīvesbiedrs būs sieviete. Lai gan arvien biežāk savām iekšējām pārdomām rodu apstiprinājumu dzīvē, vēl joprojām nedaudz bail par to, kā būs atklāties. Bieži vien, tā starp citu, ieminos ģimenes locekļiem, ka nākotnē viņiem nāksies par mani šo-to uzzināt, saņemu atbildi, ka tas jau neko nemainīs, galvenais, lai esmu laimīga. Kaut kur iekšēji šā vai tā iezogas doma par to, vai līdz galam tas patiešām tā būs. Jebkurā gadījumā, ik pa reizei sev atgādinu, ka pati sev esmu izvēlējusies tādu ceļu, tāpēc jādzīvo vien tālāk.

Bet aiz loga ir ziemīgi saulains un laikam jau viss, kas notiek, notiek uz labu.

Image

Foto: no personīgā arhīva

Muzikālais ieteikums:

 
1 komentārs

Posted by uz janvāris 28, 2013 in Everyday

 

Birkas: , , ,

Par mīlestību

Par mīlestību, jauno gadu sākot,
par citu it neko- par mīlestību-
par pašu skaistāko un varenāko,
par citu negribu, par viņu gribu.

Tik- vai tā būs? Būs, bet vai ieraugāma?
Vai sajutīšu savas vājās miesās?
Nāks atkal pāri ikdienība rāma
un gurdai vienaldzībai mani tiesās.

Es mīlestību šogad izlūdzos,
šo visu glābjošo un reto spēju.
Ak, man vienalga, kādu man to dos-
kā akmeni, kā krustu vai kā vēju,

Lai tikai ir! Lai neņem roku nost
un lai vēl piespiežas pie mana pleca.
Vienalga, lai kā nātre atnāk kost,
tāpat, kaut vai aiz paraduma veca.

 

/Imants Ziedonis/

 
Komentēt

Posted by uz Decembris 31, 2012 in Quotes

 

Birkas:

if you let me

when I say that I miss you I mean something more,
i mean I’ve been biding my time till you kiss me again.
i keep poems like secrets
and then tell them when I’m tried of hiding who I am.
i am missing you most
in the silence between songs on my favorite record.
sometimes it takes so long for the music to start…

is there a shoreline where the seaweed holds the rocks
so tight they soften into sand?
is it too late to say that’s how my heart feels in your hands?
like you could sift it through an hour glass and pass it off as time
never stood still, and neither did I…
but I will
if you let me.

 
1 komentārs

Posted by uz novembris 1, 2012 in Quotes

 

Birkas:

31.10.2012.

Sega, rakstainas vilnas zeķes un nenosakāms skaits izdzerto tējas krūžu. Es nezinu, vai man kādreiz ir piemitusi vidēji statistiska laika izjūta. Šī dimensija ir atteikusies pakļauties jel kādiem fizikas likumiem, kuri šajā pasaulē it kā valda. Arī man nav lielas vēlēšanās. Vismaz attiecībā uz laiku. Šķiet, viss dzīvo savu dzīvi tā, kā tam gribas. Man neizdevās sataustīt zelta rudeni Siguldā arī šogad, bet es nebēdājos, daļa tā zelta, kas meklējams tur, es atradu tepat pie mājas. Es atcerējos arī to, ka mana atmiņa strādā kā Šveices pulksteņu mehānisms, kad runa iet par smaržu. Gaisa plūsma, sekundes simtdaļa, un acu priekšā ir gandrīz melnbalti pagātnes foto, kuri bija noslēpti beztermiņa glabāšanas kamerā. Šis rudens smaržo pēc vilcieniem, autobusiem, kastaņiem, veca parketa, cigaretēm un aukstā gaisa. Plaukstas atceras tekstūras, bet acis gribas turēt ciet. Tās mūždien bīstās un ik pa reizei arī mānās. Varbūt nogurušas. Aizvērtām acīm labāk sajūti, kad kāds ir tuvu klāt.

Mūzika:
12 Punkts by I LOVE YOU Records

 
1 komentārs

Posted by uz Oktobris 31, 2012 in Everyday, Mūzika

 

Birkas: ,

Tell me…

I want you to tell me about every person you’ve ever been in love with. Tell me why you loved them, then tell me why they loved you. Tell me about a day in your life you didn’t think you’d live through. Tell me what the word “home” means to you and tell me in a way that I’ll know your mother’s name just by the way you describe your bed room when you were 8. See, I wanna know the first time you felt the weight of hate and if that day still trembles beneath your bones. Do you prefer to play in puddles of rain or bounce in the bellies of snow? And if you were to build a snowman, would you rip two branches from a tree to build your snowman arms? Or would you leave the snowman armless for the sake of being harmless to the tree? And if you would, would you notice how that tree weeps for you because your snowman has no arms to hug you every time you kiss him on the cheek? Do you kiss your friends on the cheek? Do you sleep beside them when they’re sad, even if it makes your lover mad? Do you think that anger is a sincere emotion or just the timid motion of a fragile heart trying to beat away its pain? See, I wanna know what you think of your first name. And if you often lie awake at night and imagine your mother’s joy when she spoke it for the very first time. I want you tell me all the ways you’ve been unkind. Tell me all the ways you’ve been cruel. See, I wanna know more than what you do for a living. I wanna know how much of your life you spend just giving. And if you love yourself enough to also receive sometimes. I wanna know if you bleed sometimes through other people’s wounds.
/Andrea Gibson/

 
2 komentāri

Posted by uz augusts 20, 2012 in Quotes

 

Birkas: